RSS Feed

Search


CEDEFOP


IZMEuropassLKI

Eiropas Prasmju indekss 2020

Eiropas prasmju indekss (ESI, European Skills Index) ir Cedefop izstrādāts salikts rādītājs, kas novērtē prasmju sistēmas dažādās valstīs. ESI mēra valstu “attālumu līdz ideālajam” sniegumam. Šis ideālais sniegums ir augstākais, ko kāda no Eiropas valstīm sasniegusi septiņu gadu periodā. Šis maksimums tiek pielīdzināts 100 punktiem, un visu valstu rādītāji tiek salīdzināti ar to.

ESI sastāv no trim pīlāriem: prasmju attīstīšana, aktivizēšana un atbilstība, katrs no tiem mēra atšķirīgus prasmju sistēmas aspektus.

ESI pamatā ir 15 statistiski rādītāji no dažādām starptautiskām datu kopām. Vispirms katras valsts iegūto punktu skaitu aprēķina rādītāju līmenī. Pēc tam rādītāji tiek grupēti, un visbeidzot tiek izveidots kopējais prasmju indekss. Piemēram, indeksa (vai pīlāra, apakšpīlāra utt.) punktu skaits 65 liecina, ka valsts ir sasniegusi 65% no ideālā snieguma. Tādējādi joprojām ir 35% , ko varētu uzlabot. 100 punkti iezīmē sasniedzamo mērķi katram rādītājam un indeksam kopumā.

Latvijas 2020. gada rādītāji un salīdzinājums ar  2018. gadu

ESI 2020 Latvija ir ieguvusi 66 punktus un ierindojusies 12. vietā no 31 valsts, kas to ierindo virs mediānas un ļauj secināt, ka prasmju sistēma ir diezgan līdzsvarota, taču vēl ir, ko uzlabot. Jau tagad ir vērojama pozitīva tendence, jo ESI 2018 Latvija ieguva 59 punktus un ierindojās 14. vietā no 28 valstīm.

Salīdzinot trīs ESI 2020 pīlārus Latvijā, prasmju aktivizēšanai ir visaugstākais rādītājs, kas ir vienāds ar 81 punktiem. Zemākais sniegums ir prasmju attīstības pīlārā ar 57 punktiem un nedaudz augstāks prasmju atbilstības pīlārā – 62.

Prasmju aktivizēšanas pīlārs sastāv no diviem apakšpīlāriem, un Latvija ir sasniegusi vienlīdz augstus rādītājus gan līdzdalībā darba tirgū (82), gan pārejā no mācībām uz nodarbinātību (80). Salīdzinot ar ESI 2018, Latvija ir veikusi iespaidīgus uzlabojumus šajos apakšpīlāros (palielinot rādītājus attiecīgi no 72 līdz 82 un no 58 līdz 80), kas arī ir ievērojami veicinājis kopvērtējuma pieaugumu. Šie uzlabojumi daļēji izskaidrojami ar situāciju darba tirgū un pastāvīgi samazinošos bezdarba līmeni. Tie arī parāda, ka politikas pasākumi mācību priekšlaicīgas pamešanas novēršanai un NEET atbalstam ir devuši rezultātu un tie jāturpina. Tomēr joprojām ir iespējas uzlabot, piemēram, absolventu iesaistīšanos darba tirgū, nostiprinot viņu praktiskās iemaņas un piesaistot jauniešus mācību programmām profesijās, kurās trūkst darbaspēka.

Prasmju attīstības pīlārā Latvija ierindojas virs vidējā līmeņa (14. vieta, 57 punkti), galvenokārt lielā vismaz vidējo izglītību ieguvušo īpatsvara un pirmsskolas bērnu un skolotāju attiecības dēļ (7. vieta apakšpīlārā). Tomēr attiecībā uz citiem apakšpīlāriem Latvijas sniegums ir zem vidējā līmeņa un norāda uz nepieciešamību turpināt stiprināt šos aspektus, kas atbilst pašreizējām politikas prioritātēm. Lai palielinātu dalību profesionālajā izglītībā, ir svarīgi turpināt uzlabot tās kvalitāti, pievilcību un atbilstību darba tirgum. Pēdējās desmitgades laikā ir veiktas visaptverošas reformas, kuru mērķis ir modernizēt profesionālās izglītības iestādes un mācību programmas, piemēram, modulārās programmas, EQAVET kritēriju ieviešana, darba vidē balstītas mācības un cita politikas iniciatīvas.

Trešajā pīlārā Prasmju atbilstība Latvija ir sasniegusi vidējus rezultātus un ieņem 15. vietu (62. punkts). Tomēr šī pīlāra un tā apakšpīlāru rādītājos ir neliels uzlabojums salīdzinājumā ar ESI2018. Tas galvenokārt skaidrojams ar relatīvi zemu ilgtermiņa bezdarba līmeni un nepietiekami nodarbinātu nepilna darba laiku darbinieku skaita samazināšanos (viņi strādā nepilnu darba laiku, nespējot atrast pilnas slodzes darbu), abus rādītājus ietekmē situācija darba tirgū. Arī prasmju neatbilstības rādītājs otrajā apakšpīlārā ir nedaudz uzlabojies (no 50 līdz 53), jo ir mazinājusies kvalifikācijas neatbilstība (nepietiekama vai pārāk augsta kvalifikācija). Tomēr zemo algu saņēmēju lielais īpatsvars (17 punkti arī ESI2018) ir viszemākais rādītājs šajā pīlārā un apakšpīlārā un norāda uz nepieciešamību pēc politikas iniciatīvām, kuru mērķis ir algu pieaugums ļoti pieprasītās profesijās. Kopumā prasmju neatbilstību varētu novērst, turpinot attīstīt izglītības pielāgošanos darba tirgus vajadzībām, iesaistot un sadarbojoties ar darba devējiem, piemēram, stiprinot darba vidē balstītas mācības un ieviešot šo pieeju augstākajā izglītībā.

Plašāka informācija par Latvijas rādītājiem pieejama Cedefop vietnē: https://www.cedefop.europa.eu/en/publications-and-resources/data-visualisations/european-skills-index/country/latvia?year=2020

Plašāka informācija par Eiropas Prasmju indeksu:

https://www.cedefop.europa.eu/en/events-and-projects/projects/european-skills-index-esi