Archive for category: Jaunumi

Cedefop aicina iesniegt pieteikumus Cedefop projektam par pētījumiem un politikas pamatojumu nepārtrauktas prasmju attīstības  jomā.

PROJEKTA PĀRSKATS

Šis projekts atbalsta Cedefop darbu, veicinot valsts politiku, kas sekmē mācībām labvēlīgu darba vidi un nodrošina mācībām bagātu darba dzīvi. Izvēlētais līgumslēdzējs būs atbildīgs par pierādījumu iegūšanu, analīzi un apmaiņu, izmantojot dažādas pētniecības un datu vākšanas metodes, vienlaikus veicinot dialogu, sadarbību un partnerības starp ieinteresētajām personām dažādos līmeņos.

GALVENIE DATUMI UN INFORMĀCIJA

Termiņš skaidrojumu pieprasījumiem: 2026. gada 19. maijs, plkst. 23:59 (UTC+03:00 Grieķijas vietējais laiks)

Piedāvājumu iesniegšanas termiņš: 2026. gada 27. maijs, plkst. 23:59 (UTC+03:00 Grieķijas vietējais laiks)

KUR ATRAST PIETEIKUMA DOKUMENTUS

Visi konkursa dokumenti un informācija ir pieejama ES finansējuma un konkursu portālā šeit.

Jebkurš pieprasījums pēc papildu informācijas jāiesniedz rakstiski, izmantojot tikai iepriekš minēto portāla saiti sadaļā „Questions & answers”, noklikšķinot uz „Create a question”.

Eiropas komisija 2025. gada nogalē ir publicējusi jaunu visaptverošu 2025. gada monitoringa datus.  Šāds pētījums iznāk katru gadu un ļauj salīdzināt datus dinamikā. Ziņojums apkopo svarīgākos datus septiņās jomās, kuras ir noteikusi Eiropas Savienība, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. 2025. gadā ziņojums aptver arī jaunas tēmas kā prasmju apvienības un novērtē progresu, kas ir sasniegts, tāpat aplūko tādas svarīgas tēmas kā STEM izglītība. Atgādināšu, ka septiņas jomas, kurās tiek izvērtēts progress, ir:

• STEM izglītība
• Jauniešu pamatprasmes
• Pirmsskolas izglītība un aprūpe
• Izglītība skolās
• Profesionālā izglītība
• Augstākā izglītība
• Pieaugušo izglītība un prasmes.

Šajā rakstā aplūkosim 7. sadaļu jeb pieaugušo izglītību un prasmes, tostarp ziņojumā tiek analizētas arī pieaugušo pamatprasmes. Atgādināšu, ka ES savā stratēģijā noteica, ka līdz 2025. gadam ir jāpanāk, ka vismaz 47% pieaugušo vecumā 25-64 gadi piedalītos mācībās vismaz vienu reizi pēdējo 12 mēnešu periodā. 2030.gadam ir noteikts vēl izaicinošāks mērķis, proti, 2030.gadā šim rādītājam būtu jābūt 60%. Eiropa ievērojami atpaliek no izvirzītā mērķa, atbilstoši ES darbaspēka apsekojuma datiem, 2024.gadā pēdējo 12 mēnešu laikā mācībās piedalījās 28,5% pieaugušo, taču ir novērojama pozitīva tendence kopš 2022.gada, kad mācībās piedalījās vēl mazāk, proti, 25,1% pieaugušo. Taču pieaugušo dalību konkrētajā ziņojumā mēra pēc cita pētījuma, kurā pēdējo 12 mēnešu laikā mācībās 2024.gadā piedalījās 46,6% pieaugušo vecuma grupā 25-64 gadi. Atkarībā no metodoloģijas, dati par pieaugušo dalību mācībās stipri atšķiras, taču ievērojami atšķiras arī dalībvalstu griezumā. Taču ir novērojama pozitīva tendence, ka mācībās arvien vairāk piedalās jaunieši salīdzinājumā ar citām iedzīvotāju grupām. Joprojām izteikta ir tendence, ka mācībās vairāk piedalās augsti izglītoti pieaugušie iepretim tiem, kuriem ir zemāks izglītības līmenis. Dzimumu griezumā nav novērojamas būtiskas atšķirības, tikai nedaudz vairāk sieviešu piedalās mācībās nekā vīrieši. Savukārt pēc tādiem faktoriem kā vecums, nodarbinātības līmenis, izglītības līmenis utt. būtiski ietekmē dalību mācībās.

Lai arī sievietes biežāk piedalās mācībās nekā vīrieši, tā tas nav bijis vienmēr, raksta ziņojuma autori. Laika posmā no 2007. līdz 2015. gadam sievietes retāk piedalījās mācībās. Lūzuma brīdis pienāca 2018.gadā. taču jāatzīmē ka dati ievērojami atšķiras katrā no dalībvalstīm. Latvija pat uzrāda labākus rezultātus, 2022.gadā pēdējo 12 mēnešu laikā mācībās piedalījās 52,2% sieviešu. Starp būtiskākajiem iemesliem, kāpēc sievietes nav piedalījušās mācībās ir grūtības saplānot laiku, grafiks (37,2%), izmaksas (31,6%). Savukārt vīrieši kā galveno faktoru, kas traucē iesaistīties mācībās, min grafiku (42,2%) un arī izmaksas (25,2%). Taču atšķirībā no vīriešiem (9,3%), sievietes (18,7%) ievērojami biežāk min tādu apstākli kā ģimenes pienākumi, kas skaidri izgaismo dzimumu nevienlīdzību. Ierobežots formālais bērnu aprūpes atbalsts un grūtības saglabāt darba un privātās dzīves līdzsvaru var likt sievietēm izvairīties no karjeras, kas prasa biežu prasmju pilnveidošanu, teikts ziņojumā. Retāka izglītošanās rada draudu sieviešu socializācijai un iekļaušanai darba tirgū.

Ziņojumā ir analizētas arī digitālās prasmes, atsaucoties uz ES mērķiem – 2030.gadā vismaz 80% pieaugušo ir jābūt vismaz digitālajām pamatprasmēm.  Tas ir ļoti liels izaicinājums, ņemot vērā, ka 2023.gadā šis rādītājs bija 56%.

Ziņojumā ir norādīts, ka digitālās pamatprasmes korelē ar lasītprasmēm, t.i., jo augstākas lasītprasmes, jo pastāv liela varbūtība, ka pieaugušajam būs arī labākas digitālās pamatprasmes. Diemžēl Latvija atrodas vienā no zemākajiem punktiem, t.i., gan digitālās pamatprasmes, gan lasītprasmes pieaugušajiem ir zemas. Salīdzinājumam, ja Latvijā digitālās pamatprasmes 2023.gadā bija aptuveni 46% , tad Somijā tajā pašā laika periodā digitālās pamatprasmes bija aptuveni 84% pieaugušo.

Kā atzīst ziņojuma autori, dzimums vairs nav šķērslis dalībai mācībās, ņemot vērā sieviešu pieaugošo dalību mācībās. Taču kopumā skatoties, gan digitālās pamatprasmes, gan lasītprasmes pieaugušajiem ir zemas. Pēdējās desmitgades laikā pieaugušo lasītprasme ir samazinājusies, rēķināšanas prasmes lielā mērā ir stagnējušas, un prasmju nevienlīdzība ir palielinājusies.

Ziņojumā ir arī pieminēti panākumi, piemēram, profesionālās izglītības un augstākās izglītības jomās ir gūti panākumi. Darba vidē balstītas mācības profesionālajā izglītībā (65,2 % 2024. gadā) pārsniedz 2025. gada ES līmeņa mērķi – vismaz 60 %, lai gan starp valstīm ir lielas atšķirības, t.sk. Latvijā darba vidē balstītas mācības un prakse nereti ir viens un tas pats.  Absolventu īpatsvars augstākajā izglītībā  25–34 gadus vecu iedzīvotāju vidū ir 44,1 %, kas tuvojas 2030. gada ES līmeņa mērķim – vismaz 45 %.

Nākotnes mērķis ir pieaugušo izglītībā, ņemot vērā tās nozīmi un lēno progresu mērķu sasniegšanā. Vērtējot valstis 7 jomās, jāatzīst, ka nevienā no tām Latvijai novērtējums nav augstāks par līmeni  “zems”, izņemot pirmsskolas izglītību, taču tur ir nepieciešami uzlabojumi.

Ziņojumā ir ietvertas arī sadaļas par ES dalībvalstīm. Ziņojumā par Latviju ir teikts, ka: “Latvija reformē pieaugušo izglītības sistēmu, bet rezultāti vēl nav redzami. 2024. gadā Latvija panāca ievērojamu progresu pieaugušo izglītības jomā, pieņemot tiesību aktus, kas atbalsta nozaru, uz vajadzībām balstītu pieaugušo izglītību un mūžizglītību, nodrošinot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas. 2025. gadā Latvija sāka arī izmēģinājuma projektu attiecībā uz individuālajiem mācību kontiem (IMK), kas ir digitālie konti, kuros cilvēki var uzglabāt informāciju par savu iepriekšējo izglītību un profesionālo pieredzi. Tāpat ir izveidots vienots prasmju pārvaldības tiešsaistes portāls, kas nodrošina iedzīvotājiem vienotu piekļuves punktu informācijai par kvalitatīvām mācību iespējām, kas atbilst darba tirgus vajadzībām. Šie projekti ir izstrādāti ar Eiropas Sociālā fonda Plus un Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstu.”

Ar pilnu ziņojumu var iepazīties šeit:

https://op.europa.eu/webpub/eac/education-and-training-monitor/en/

Linda Romele,
Eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība

Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs uzsāk pirmo Eiropas profesionālās izglītības skolotāju aptauju, lai risinātu profesionālās izglītības skolotāju kritisko trūkumu.

2025. gada 25. septembrī Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop) uzsāka Eiropas profesionālās izglītības skolotāju aptauju (EVTS) – pirmo visaptverošo ES aptauju, kurā piedalīsies 14 000 profesionālās izglītības  iestāžu skolotāju no 23 ES dalībvalstīm.

Visā Eiropā arvien vairāk trūkst profesionālās izglītības skolotāju, jo īpaši STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika) un svešvalodu jomā – priekšmetos, kas ir būtiski ES digitālajai un zaļajai pārveidei.

Situāciju veicinošie faktori Eiropā ir šādi:

Karjeras pievilcība un darba uzsākšana skolotāja profesijā

• Aptuveni 67 % profesionālās izglītības skolotāju izvēlējās mācīšanu kā savu pirmo karjeru.
• Tikai 18 % uzskata, ka viņu profesija ir novērtēta.

Darba samaksa un līgumi

• Profesionālās izglītības skolotāji pelna gandrīz par 11 % mazāk nekā citi augstāko izglītību ieguvušie darbinieki, un ar viņiem, visticamāk, ir noslēgti noteikta laika darba līgumi.
• Tikai 40 % ir apmierināti ar savu atalgojumu.

Darba apstākļi

• Bieža parādība ir liela darba slodze, pārpildītas klases un sarežģīta vide.

Bez mērķtiecīgas rīcības Eiropa riskē atpalikt no konkurentiem visā pasaulē, sagatavojot
darbiniekus rītdienas ekonomikai.

Par aptauju

Aptaujā tiks apkopoti dati no aptuveni 14 000 nejauši izvēlētiem skolotājiem sākotnējās profesionālās izglītības iestādēs (ISCED 3. līmenis) 23 Eiropas valstīs, proti: Beļģijā, Bulgārijā, Čehijā, Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Grieķijā, Horvātijā, Itālijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Ungārijā, Maltā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovēnijā, Slovākijā, Somijā un Zviedrijā.

Pētījumā aplūkos kritiski svarīgas problēmas, tostarp:

• Skolotāju profesionālās pilnveides efektivitāte un attiecīgie šķēršļi;
• Digitālo un zaļo tehnoloģiju prasmju trūkums;
• Iekļaujoša klases pārvaldība;
• Apmierinātība ar darbu un darba apstākļi;
• Faktori, kas ietekmē karjeras pievilcību.

Aptaujas rezultāti, kas gaidāmi 2027. gadā, tiks izmantoti valsts un ES politikas izstrādē, veicinot Prasmju savienības programmas īstenošanu un Eiropas ekonomikas konkurētspēju, vienlaikus sniedzot iesaistītajām izglītības iestādēm praktiski izmantojamus datus, lai uzlabotu tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas.

Lai īstenotu Eiropas Prasmju programmu, ir vajadzīgi ieguldījumi profesionālās izglītības skolotāju izglītībā. Stiprinot atbalstu profesionālās izglītības skolotājiem un skolotāju profesionālo tālākizglītību un pilnveidi, mēs stiprinām Eiropas ekonomikas nākotnes pamatu.

Lai iegūtu plašāku informāciju, apmeklējiet tīmekļa vietni Eiropas profesionālās izglītības iestāžu skolotāju aptauja!

EVTS mājaslapa

“Skolotāji ir profesionālās izglītības pamats. Lai profesionālās izglītības karjeru padarītu labāku un pievilcīgāku, mums ir jāmazina izaicinājumi, ar kuriem saskaras skolotāji un pasniedzēji. Šī aptauja uzlabos mūsu izpratni par problēmām un palīdzēs mums sniegt labāku palīdzību. Spēcīgāks atbalsts skolotājiem nozīmē labāku izglītību eiropiešiem visos viņu dzīves posmos, kas ir būtiski Eiropas konkurētspējai un zaļajai un digitālajai pārejai”, saka priekšsēdētājas izpildvietniece sociālo tiesību, prasmju, kvalitatīvu darbvietu un sagatavotības jautājumos Roxana Mînzatu.

“Saņemot ziņas tieši no pirmavota, mēs iegūstam informāciju, kas nepieciešama, lai pārveidotu profesionālās izglītības skolotāju profesiju no profesijas, kas nonākusi krīzē, par profesiju, kas piesaista Eiropas labākos talantus”, atzīst Cedefop izpilddirektors Jürgen Siebel.

“Pārāk ilgi profesionālās izglītības skolotāji nav sadzirdēti. Šī aptauja beidzot dod mums iespēju dalīties ar mūsu realitāti – problēmām, ar kurām saskaramies, atbalstu, kas mums nepieciešams, un mūsu redzējumu par to, kā profesionālo izglītību padarīt par pievilcīgu un labi atalgotu karjeru,” atzīmē Eiropas Arodbiedrību izglītības komitejas (ETUCE) vecākā politikas koordinatore Agnes Roman.

Par Cedefop

Cedefop ir Eiropas Savienības aģentūra, kas veic pētījumus un politikas analīzi, lai uzlabotu mūsu izpratni par strauji mainīgajām vajadzīgajām prasmēm darba tirgos un par to, kā valstu profesionālās izglītības sistēmas pielāgojas, lai tās apmierinātu. Pulcējot plašu darba tirgus ieinteresēto personu loku Eiropas, valsts, reģionālā, vietējā un nozaru līmenī, Cedefop identificē, analizē, sintezē un sniedz kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par profesionālās izglītības sistēmām, prasmēm un darba tirgu. Šī informācija ir ļoti svarīga, lai apkopotu un visaptveroši prognozētu darba tirgus tendences un vajadzīgās prasmes.

Kontaktpersona:

Komunikācijas speciāliste Cristina Comunian: Cristina.Comunian@cedefop.europa.eu

Komunikācijas departamenta vadītājs Maurizio Roncaccia: Maurizio.RONCACCIA@cedefop.europa.eu

2025.gada 26.jūnijā Somijas pilsētā Vāsā, kuģniecības un enerģētikas uzņēmuma “Wärtsilä Oy” telpās, notika starptautiskā ENGINE projekta noslēguma izvērtēšanas sanāksme. Tajā partnerorganizācijas, tostarp Valmieras tehnikums, prezentēja Eiropas Komisijas Veselības un digitālo lietu izpildaģentūrai (HaDEA) paveikto un galvenos rezultātus.

Trīs gadu laikā ENGINE projekts apvienoja 16 partnerus no septiņām Eiropas valstīm ar mērķi izstrādāt digitālu, uz nulles defektiem vērstu metāla izstrādājumu projektēšanas un ražošanas sistēmu, vienlaikus veicinot zaļo pāreju un ilgtspējīgu rūpniecību Eiropā. Latviju projektā pārstāvēja Valmieras tehnikums, kam bija uzticēti nozīmīgi uzdevumi – izstrādāt apmācību un kvalifikācijas celšanas materiālus metālapstrādes nozarē strādājošajiem, tādējādi veicinot ilgtspējīgas un digitāli transformētas izglītības pieejamību nozarē.

Projekta ietvaros izveidoti trīs e-apmācību kursi: par ugunsdrošību metālapstrādē, darba drošību un veselības aizsardzību, kā arī darba organizēšanu pēc 5S (LEAN) principiem. Tāpat izstrādātas trīs virtuālās realitātes (VR) simulācijas, kas sniedz iespēju praktiski apgūt elektrodrošības pamatus, rīcību ugunsgrēka situācijā un rasējumu lasīšanas prasmes. Šie kursi bez maksas pieejami Valmieras tehnikuma mājaslapas sadaļā “Tālākizglītība”.

Mācību materiāli izstrādāti, balstoties uz projekta partneru – metālapstrādes uzņēmumu “Wärtsilä Finland Oy”, “Acciaierie Bertoli Safau” un “Siderforgerossi Group” – vajadzībām un aktuālajām tendencēm darbinieku apmācībā. Ņemta vērā gan uzņēmumu labā prakse, gan prasības pēc efektīvas un standartizētas mācību sistēmas.

Aktīvās pētniecības un inovāciju aktivitātes noslēdzās 2025. gada maijā. ENGINE konsorcija dalībnieki turpinās sadarbību, koncentrējoties uz projekta rezultātu izplatīšanu industrijā, zinātnē, politikas veidošanā un standartizācijā.

 ENGINE – nulles defektu ražošana zaļajai pārejai Eiropā ir starptautisks projekts, kas finansēts no Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas Horizon Europe (projekta numurs: 101058179). Projekta vadošais partneris – VTT Tehnoloģiju pētniecības centrs (Somija). Projekts norisinājās no 2022. līdz 2025. gadam.

ENGINE ir apliecinājums Eiropas izcilībai sadarbībā balstītā pētniecībā un inovācijās. Apvienojot dažādas organizācijas un kompetences, tas radījis paliekošu vērtību un ielicis pamatus nākamās paaudzes nulles defektu un ilgtspējīgas ražošanas risinājumiem.

2024. gadā Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera Latvijā (AHK) ar Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecības Rīgā atbalstu uzsāka projektu Profesijas izvēle bez aizspriedumiem. Projekts stiprina jauniešus Latgales reģionā, kur bezdarba līmenis ir īpaši augsts, apstrīdot stereotipus un veicinot dzimumu neitrālu pieeju karjeras izvēlei. Projekts veicina abu dzimumu karjeras izvēles uzlabošanu un dalību apmācību programmās.

Raksts angliski pieejams šeit.

Lielākoties varam sastapties ar pētījumiem, kuros tiek prognozētas kādas prasmes būs pieprasītas tuvākā vai tālākā nākotnē. Taču Eiropas Komisijas veiktais pētījums par nākotnes profesijām sniedz ieskatu, kādas profesijas būs pieprasītas nākotnē jeb tieši tulkojot pētījuma nosaukumu no angļu valodas – kuras ir uz nākotni orientētās profesijas.

Pētījuma pirmajā sadaļā ir aprakstītas tās profesijas, kuras ir saistītas ar zaļo pāreju vai digitalizāciju, un kuras jau šobrīd saskaras ar darbaspēka iztrūkumu. Lai atlasītu profesijas saistībā ar digitālajām prasmēm, tiek izmantota Barslunda digitālo prasmju intensitātes indekss. Šis indekss mēra vidējo digitālo prasmju skaitu, kuras izmanto darbinieks, pamatojoties uz viņu profesiju ESCO klasifikāciju. Indekss mēra digitālo prasmju īpatsvaru, piemēram, ja profesijai nepieciešamas 10 prasmes un viena no šīm prasmēm ir digitāla, indeksa vērtība ir 10%.[1] Rādītājs pats par sevi nenorāda uz prasmju nozīmību jeb tās pielietošanas īpatsvaru profesijā. Pētījumā ir iekļautas tās profesijas, kurās digitālo prasmju indekss ir 10% un vairāk.

Attiecībā uz zaļajām prasmēm jaunākie pētījumi liecina, ka Eiropas zaļā kursa īstenošanai ir pozitīva ietekme uz nodarbinātību. Taču, kā citēts pētījumā, Eiropā nav vienotas definīcijas par to, kas ir zaļās profesijas, saprotot ar to gan videi draudzīgu ražošanas procesu vai pakalpojumu sniegšanu, zaļās profesijas, kuru gala produkts ir videi draudzīgs utt.[2] Konkrētais pētījums aplūko zaļās profesijas, kur process jeb pieeja ir dabai draudzīga.  “Profesiju “zaļināšana” attiecas uz to, cik lielā mērā zaļās ekonomikas aktivitātes un tehnoloģijas palielina pieprasījumu pēc esošajām profesijām, rada darbinieku un veicamā darba prasības, kas nepieciešamas darba izpildei, vai rada tās no jauna.”[3] Tā pamatā ir O*NET, tiešsaistes datubāze, kurā ir apkopotas profesiju definīcijas. O*NET datu bāzē ir apkopoti arī darba uzdevumi, kas jāpilda konkrētajā profesijā, un klasificē šos uzdevumus kā zaļus vai tieši otrādāk identificē tos kā ne videi draudzīgus. O*NET klasifikācija ir veidota, iedalot “zaļās” profesijas saskaņā ar trīs kritērijiem:

• unikālas jaunas darbavietas (ko nosaka darbinieku veicamie darbi), kas izveidotas, lai izpildītu zaļās ekonomikas vajadzības. Tās var būt pilnīgi jaunas vai izveidotas no esošas profesijas;
• jau esošās darbavietas, kurām ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas uzdevumos, prasmēs un zināšanās;
• esošās darbavietas, kuras, domājams, būs ļoti pieprasītas, bet neprasa būtiskas izmaiņas uzdevumos, prasmēs vai zināšanās. Darba konteksts mainās, bet paši uzdevumi nemainās (piemēram, autobusu vadītāji).

Tomēr jāņem vērā laika nobīde, jo, lai atzītu, ka profesija ir zaļa, var paiet kāds laiks. Izvērtējot profesijas pēc trim kritērijiem, izveidojās vairākas profesiju grupas:[4]

• zaļās profesijas ar pieaugošu pieprasījumu un vidējas līdz zemas digitālo prasmju intensitātes (7% no esošajām profesijām), tādas ir, piemēram, likumdevēji, tirdzniecības aģenti utt.;
• zaļās profesijas ar vidēju līdz zemu digitālo prasmju intensitāti, kurās zaļā komponente uzlabo profesijas sniegumu (6% no esošajām profesijām), piemēram, mārketinga speciālisti, arī likumdevēji, finanšu konsultanti, augstākā līmeņa vadītāji utt.;
• zaļās jaunās un topošās profesijas ar vidēju līdz zemu digitālo prasmju intensitāti (5% no esošajām profesijām), uzņēmumu analītiķi, politikas administrēšanas speciālisti, biznesa pakalpojumu aģenti utt.;
• profesijas ar darbaspēka trūkumu ar augstāku digitālo prasmju intensitāti un vidēju līdz zemu digitālo prasmju intensitāti (3% no esošajām profesijām), veselības aprūpes asistenti, grāmatveži, programmētāji, sistēmu analītiķi;
• zaļās profesijas ar paaugstinātu pieprasījumu, kuras ir pastāvīgi un nākotnē piedzīvos darbaspēka trūkums ar vidēju līdz zemu digitālo prasmju līmeni (4% no esošajām profesijām), autobusu un tramvaju vadītāji, metinātāji, galdnieki utt.;
• zaļās profesijas ar jauniem un uzlabotiem uzdevumiem, kurā novērojams pastāvīgs un arī turpmāk darbaspēka trūkums ar vidēju līdz zemu digitālo prasmju līmeni (6% no esošajām profesijām), kravas automašīnu vadītāji, automehāniķi, santehniķi, būvinženieri utt.

Atlikušās grupas

• profesijas ar augstāku digitālo prasmju intensitāti (2% no esošajām profesijām), IT speciālisti, sistēmu administrētāji, IT atbalsta personāls utt.;
• profesijas ar vidēju līdz zemāku digitālo prasmju intensitāti (32% no esošajām profesijām), vidējās izglītības skolotāji, tirdzniecības asistenti, automašīnu vadītāji un taksisti;
• zaļās profesijas – uzsvērti jaunas un topošās profesijas vai stipri palielināts pieprasījum (7% no esošajam profesijām), plānošanas un attīstības menedžeri, veikalu vadītāji, mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības vadītāji;
• kritiska darbaspēka trūkuma profesijas, pašreizējās un nākotnes, izņemot profesijas, kas saistītas ar zaļo un digitālo pāreju (6% no esošajām profesijām), pavāri, apkopēji, speciālisti medicīnā, sociālās aprūpes speciālisti, mūrnieki utt.

Kopumā astoņi no desmit darbiniekiem strādā profesijās, kuras ir saistītas ar zaļajām un digitālajām prasmēm. Pētījumā konstatēts, ka 32% no esošajām profesijām strādā profesijās, kuras ir orientētas uz nākotni un būs pieprasītas arī nākotnē. Saskaitot kopā uz nākotni orientētas profesijas un potenciālās profesijas, 79% no esošajām profesijām būtu saistāmas ar nākotnes darba tirgu. Pētījumā ir aprēķināts kā nākotnes profesijas “noklāj” profesijas esošajā darba tirgū. Tā, piemēram, nākotnes profesijas nosedz 59% no pašlaik strādājošajiem būvniecības, transporta un uzglabāšanas nozarēs strādājošos.

No Mākslīgā intelekta (turpmāk − MI) “atkarīgās” profesijas un to apraksts

• No Mākslīgā intelekta atkarīgās profesijas (28% no pašreizējām profesijām), biroja darbinieki, grāmatveži, sekretāres, vispārējās vidējās izglītības skolotāji, tirdzniecības aģenti, augstskolu pasniedzēji utt.

Pēc pētnieku domām, vismazāk ir sagaidāms, ka MI ietekmēs mazāk digitāli videi draudzīgas darba vietas ar palielinātu pieprasījumu, kas ietver fiziski darbietilpīgās zaļās darbavietas. Piemērs varētu būt elektriķi, kas nepieciešami saules paneļu uzstādīšanai.

Tostarp pētnieki ir konstatējuši spēcīgu dzimumu segregāciju profesijās saistībā ar digitalizāciju, dekarbonizāciju un darbaspēka trūkumu. Tikai 14% no profesijām, kurās ir novērojams darbaspēka trūkums, ir dzimumu balanss. Piemēram, sievietes ir vairāk pieprasītas veselības nozares profesijās, kurās ir sagaidāms liels darbaspēka iztrūkums. Uz nākotni orientētas zaļās profesijas, kurās trūkst darbaspēks ar vidēju vai zemu digitālo prasmju intensitāti, lielākoties ir nodarbināti vīrieši. Vīriešu nodarbinātība profesijās, kuras ir vērstas uz nākotni, sasniedz 60% un raisa jautājumus, kā nodarbināt vairāk sieviešu uz nākotni vērstās profesijās.

Starp pašnodarbinātajiem tikai 10% ir tādu, kuri strādā uz nākotni vērstās profesijās, pamatā tie ir lauksaimniecībā nodarbinātie, tas nozīmē, ka viņu sociālā aizsardzība ir zema. Attiecībā uz nenoteiktu laiku noslēgtiem līgumiem nākotnes profesijas izplatība ir augstāka par vidējo rādītāju lielākajā daļā uz nākotni orientēto profesijām. Tas ir visaugstākais profesijās ar augstāku digitālo prasmju līmeni, mazāka nākotnes profesiju izplatība ir novērojama profesijās, kurās ir liels nepilna laika darbu īpatsvars un tas lielā mērā attiecas uz sievietēm. Lielākoties tie, kuri strādā profesijās ar augstām digitālajām prasmēm, strādā ar pastāvīga darba līgumu. Tiem, kuri strādā profesijās ar augstu mākslīgā intelekta klātbūtni, darba apstākļi un aizsardzība ir virs vidējā līmeņa, augstāks īpatsvars, kuri nodarbināti uz pilnu laiku. Augstākas digitālās prasmes nozīmē arī augstāku ienākumu paredzamību.

Pēc Eiropas dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda izstrādātā darba kvalitātes indeksa datiem attiecībā uz izglītību, piekļuve mācībām darba vietās ir lielāka tajās profesijās, kuras ir uz nākotni orientētas profesijas.[5] Rādītājs ir zemāks starp tām profesijām, kurās ir novērojams darbaspēka iztrūkums un lielāks tajās profesijās, kurās ir neieciešams augsts digitālo prasmju līmenis, arī darba vide ir tāda, kas atbalsta mācīšanos darba vietā. Darba kvalitāti pozitīvi ietekmē mācības darba vietā, savukārt negatīvi, kad darba vietā sastopama ir nedrošība par nākotni un nestabilitāte. Gandrīz trešdaļa no darba ņēmējiem atzīmē, ka organizācijas forma, kurā darba ņēmēji strādā, ir tā sauktās “augstas iesaistes” darba organizācijas formas, ko raksturo augsta rīcības brīvība un organizatoriskā līdzdalība. Šādos uzņēmumos darba devēji vairāk jeb biežāk iesaista darbiniekus mācībās. Taču tikpat (30%) nav iesaistīti uzņēmuma mācībās, kas nozīmē arī zemāku iesaisti mācībās. Pēc pētījuma datiem kopumā 34% darbinieku tika iesaistīti apmācībās Eiropas Savienībā, kuras apmaksāja viņu darba devēji, un 41% saņēma apmācību darba vietā. Savukārt uz nākotni orientētās profesijās mācībās tika iesaistīti pat līdz 50% darbinieku, tas pats attiecas uz darbiniekiem, kuri ir nodarbināti profesijās ar augstu digitālo komponenti. Taču visvairāk mācībās tika iesaistīti ar vidēju digitālo komponenti, zaļajās un jaunajās profesijās.

Turklāt no 58% līdz 70% darbinieku, kas strādā uz nākotni orientētās profesijās, savās jomās apgūst jaunas, līdz šim nezināmas lietas. Visās profesijās un uz nākotni orientētajās profesijās lielākā daļa strādājošo nav nesen piedalījusies mācībās. Īpaša uzmanība jāpievērš sieviešu iesaistīšanai darba vietā un mācībās.

Linda Romele
Eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība

[1] – European Commission, 2025. Parent-Thirion A. et al. Future-oriented occupations in the EU: main features, employment conditions, and job strain. Pieejams: Future-oriented occupations in the EU – Publications Office of the EU.

[2] – turpat

[3] – turpat

[4] – turpat

[5] – turpat

No 04. līdz 10. martam iespējams pieteikties Saldus tehnikuma piedāvātajā profesionālās tālākizglītības programmā

«Kiberdrošības tehniķis» (960 stundas).

MĀCĪBU ĪSTENOŠANA PAREDZĒTA NO 2025. GADA 17. MARTA LĪDZ 2026. GADA 30. APRĪLIM.

Mācību procesa laikā tiks apgūts:

Informācijas sistēmu un tīklu uzbūve, to drošības pārvaldība;

programmēšanas pamati;

rīcības algoritmi;

tīmekļa vietņu drošības pārbaudes pamati, kā arī praktiskās mācības kiberdrošībā;

profesionālā svešvaloda u.c.

Izglītības programmas mērķa grupa: pieaugušie no 18 gadu vecuma, kuri ieguvuši vidējo izglītību, vēlama apgūta IT profesija.

Personai nepieciešamais materiāltehniskais nodrošinājums:

Darbam attālināti – dators ar labu interneta pieslēgumu, web kamera, mikrofons un austiņas.  Ideālā variantā divi datori – viens informācijai, viens darbam.

Darbam klātienē – materiāltehnisko bāzi nodrošinās izglītības iestāde.

Mācību norises veids: kombinēts (Saldus tehnikums un tiešsaiste)

Mācību norises laiks: atbilstoši mācību grafikam

Iegūstamais izglītības dokuments: Profesionālās kvalifikācijas apliecība (atbilstoši Profesionālās izglītības likumam)

PIESAKIES platformā: https://stars.gov.lv/programma/280  no 2025. gada 04. līdz 10. martam, izpildot “Mācību ceļu”.

Papildus iespēja pieteikties:

• stipendijai (5 euro dienā, nepārsniedzot 100 euro mēnesī);
• transporta izdevumu kompensācijai (nepārsniedzot 50 euro mēnesī), kuru var saņemt transporta izdevumiem, lai nokļūtu uz  prakses vietu un atpakaļ atbilstoši  prakses

VAIRĀK INFORMĀCIJA PAR PROJEKTU https://stars.gov.lv/digitalas-prasmes-lietpratejiem-imk

MĀCĪBAS PILNĪBĀ FINANSĒTAS

no projekta Nr. 2.3.1.4.i.0/1/23/I/CFLA/001 “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” līdzekļiem

Mācības tiek organizētas Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Atveseļošanās fonda projekta Nr. 2.3.1.4.i.0/1/23/I/CFLA/001 “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” 2. uzaicinājuma ietvaros

Kontaktinformācija izglītības iestādē:

Nelda Bļusina
Izglītības metodiķe
Tālr.: (+371) 29137803
E-pasts: nelda.blusina@saldustehnikums.lv

2024. gada 11. decembrī Izglītības un zinātnes ministrija organizēja augsta līmeņa konferenci “Pieaugušo prasmes: cilvēkkapitāla attīstības priekšnoteikums”, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta pieaugušo prasmju uzlabošanas stratēģijām un to nozīmei cilvēkkapitāla attīstībā. Raksts angliski pieejams šeit.

2024. gada jūnijā Rīgā notika projekta “Spēcīgas nozaru ekspertu padomes – spēcīga profesionālā izglītība” (SEC_pLus) atklāšanas pasākums. Projekts tika izveidots Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas un Vācijas Federālās izglītības un pētniecības ministrijas 2023. gada sadarbības memoranda profesionālās izglītības un apmācības jomā ietvaros ar kopīgu finansējumu. Raksts angliski pieejams šeit.

Šogad no 6. līdz 7. februārim norisinājās jau piektā Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (CEDEFOP) organizēta konference par prasmju uzlabošanas praksi ar skatu nākotnē. Kā viens no izaicinājumiem tika minēts mākslīgais intelekts un tā arvien pieaugošā loma profesionālajā izglītībā, mēs redzēsim vēl lielāku tā ietekmi tuvākajos gados. Otrs aspekts, kurš tika plaši apskatīts konferences laikā ir prasmju trūkums, it sevišķi starp pieaugušajiem ar zemām prasmēm. Prasmju trūkums nav tikai par prasmēm, prasmju trūkums nozīmē arī un ir atkarīgs no darba apstākļiem, izglītības trūkumu, apmācību pieejamību utt.

CEDEFOP eksperti izcēla divas būtiskas mērķa grupas, kurām būtu jāpievērš uzmanība – sievietes un pieaugušie. Attiecībā uz pieaugušo mācībām – tām ir jābūt labāk pieejamām. Turklāt informācija ir nepārtraukti jāatjauno.

Lai arī sociālie partneri ieņem būtisku lomu izglītības nozarē, tikai dažos darba koplīgumos ir ietverta izglītība, t.i. tiesības uz mācībām un to regulējošie noteikumi. Liela nozīme ir ES Struktūrfondu finansējumam, taču nereti investīcijas tiek veiktas fragmentēti un dažādu institūciju investīcijas nav salāgotas. Zaļās ekonomikas ietekme paliek ārpus uzņēmumiem un mācības neaptver šo jomu. Tikai mazāk nekā 20% no uzņēmumiem izmanto darbinieku izglītošanas sniegtās priekšrocības.

Lai reformētu izglītības sistēmu, 2018.gada 7.septembrī Francijā stājās spēkā likums Nr. 2018-771 par tiesībām izvēlēties pašam savu profesionālo nākotni. Taču jautājums, kā iesaistīt pieaugušos ar zemām prasmēm izglītībā, ir izaicinājums arī Francijai. Bez tā izaicinājumu ir daudz – mācībspēku biežā rotācija, finansējums un mērķauditorijas sasniegšana, pakalpojumu diversifikācija un resursu apvienošana starp dažādām struktūrām.

Lai sniegtu individuālu atbalstu, ir nepieciešamas plašākas jeb daudzpusīgākas kompetences. Francijā iezīmējas jauna tendence  – liels uzsvars tiek likts uz jauniešu profesionālo izglītību, otrajā plānā atstājot pieaugušo mācības. Otra tendence ir politikas no augšas uz leju vērsta pieeja, visu uzmanību veltot kvantitatīviem mērķiem un novērtējumam.

Savukārt Itālijā informatīvās palīdzības un konsultāciju vērtība bieži netiek pilnībā atzīta, netiek sistemātiski veiktas vienotas un novērtētas informēšanas un karjeras atbalsta darbības, zems (starp)iestāžu koordinācijas līmenis, skaidras un pastāvīgas komunikācijas trūkums ar finansējuma saņēmējiem. Iztrūkst finansējuma mehānismi, kas varētu atbalstīt ilgtermiņa pasākumus. Pārsteidzošs ir fakts, ka mazos un vidējos uzņēmumos ir vēlmes un motivācijas trūkums investēt mācībās. Turklāt nepietiekama resursu pārvaldība personalizētai un elastīgai prasmju uzlabošanai un pārkvalifikācijai, grūtības īstenot un efektīvi veikt informēšanas un orientācijas darbības, kas nešķiet sistēmiskas un sistemātiskas.

Itālija lepojas ar jaunajiem prasmju fondiem, kuri nodrošina resursus strādājošo darba samaksai, kamēr viņi mācās, tas ietver arī visu veidu sociālās apdrošināšanas.

Horvātija 2021.gadā ieviesa pieaugušo izglītības aktu, lai tostarp mazinātu izveidojušos situāciju, ka nereti par mērķauditorijas sasniegšanu atbildīgie cilvēki nav eksperti šajā jomā. Attiecīgi trūkst resursu, lai uzrunātu un sasniegtu pēc iespējas plašāku mērķauditoriju. Horvātijas gadījumā nacionālajā līmenī tiek definētas politikas prioritātes jeb vadlīnijas, savukārt reģionālajā līmenī vadlīnijas tiek īstenotas. Mācību piedāvājumam jāatbilst prasmju neatbilstības analīzes rezultātiem un paredzamajiem mācīšanās rezultātiem. Pēc horvātu eksperta domām darba devēju asociācijām būtu jāuzņemas izšķiroša loma nozaru mācību iniciatīvu veicināšanā. Valsts politika paredz, ka tiek nodrošināta finansējuma nepārtrauktība iniciatīvām, kuras izrādījušās efektīvas.

Horvātija pirms dažiem gadiem ieviesa mācību vaučerus nodarbinātajiem un pieaugušajiem ar zemām prasmēm, taču tikai 10% no visiem dalībniekiem bija ar zemām prasmēm. Horvātijas prioritāte nākotnē ir karjeras attīstības atbalsta dienesta stiprināšana, tas būtu ne tikai nodarbinātības valsts aģentūras pasākums, bet vairāku institūciju kopīga aktivitāte.

CEDEFOP 2019. gada uzņēmēju aptaujas dati liecina, ka investīcijas cilvēkresursos atmaksājas. Turklāt pieejai mācībām jābūt uzņēmuma līmenī, būtiski palielinot tieši uzņēmumu lomu mācību jomā. Darba koplīgumos jānodrošina vismaz minimālās prasības pēc mācībām.

Darba devēju pārstāvis Roberts Plamers uzsvēra, ka darbinieku un darba devēju motivācija joprojām ir būtiskākais izaicinājums. Būtu nepieciešams uzlabot mācību nodrošinājumu. Joprojām nav atbildēts uz jautājumu, kā savest kopā cilvēkus, kur vienai pusei ir nepieciešamās prasmes, savukārt otra puse meklē tieši šādu darbinieku, kuram ir šīs prasmes. Darba devēju pārstāvis atgādināja, ka joprojām būtiski ir pārliecināt darba devējus, ka mācības ir investīcija. Interesanti, ka darba devēju ieskatā darbaspēka trūkums un prasmju trūkums nav viens un tas pats. Arī darba laiks ir būtisks aspekts – ir nepieciešams atvēlēt atbilstošu laiku darbinieku mācībām.

Darba ņēmēju pārstāve Roman Agnes norādīja, ka trūkst kvalitātes kritēriju, it sevišķi attiecībā uz jaunajām prasmēm.  Turklāt Eiropas līmenī nemaz nav definēts, kas ir pieaugušo izglītība. Taču skaidrs ir viens, ka vairāk jāiegulda reklāmā, informācijas iz[platīšanā, informējot cilvēkus par izglītības priekšrocībām.

Sagatavoja Linda Romele,
Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība, eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos

2023. gada 26. un 27. septembrī Eiropas prasmju gada ietvaros, Ogres tehnikumā norisinājās starptautiskais profesionālās izglītības forums ‘Planet of skills: renewed perspective on networking potential’ (Prasmju planēta. Jauns skatījums uz tīklošanās potenciālu). Forumā piedalījās vairāk nekā 700 ekspertu no 72 valstīm un starptautiskām organizācijām, daloties pieredzē un redzējumā par jaunākajām prasmju attīstības tendencēm. Forumu kopīgi organizēja Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Skillman International un Eiropas Izglītības fondu (ETF). Pilns raksts pieejams šeit.

Eiropas profesionālās izglītības attīstības centrs (CEDEFOP) ir izvirzījis 3 scenārijus, kā varētu izskatīties profesionālā izglītība 2035.gadā. Raksts pieejams šeit.

Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) prezidente Urzula fon der Leiena 2022.gada 14.septembrī savā uzrunā Eiropas Parlamentam aicināja 2023.gadu pasludināt par Prasmju gadu, lai stiprinātu Eiropas konkurētspēju, pievērstu uzmanību tam, ka jāveic lielāki ieguldījumi profesionālajā izglītībā un kvalifikācijas celšanā, jāsadarbojas ar uzņēmumiem, īpaši maziem un vidējiem, lai apzinātu to vajadzības, kas jāsalāgo ar cilvēku vēlmēm. Vairāk informācijas šeit.

Tuvojoties gada noslēgumam, ReferNet nacionālā kontaktpunkta komanda aicināja informācijas tīkla dalībniekus uz tiešsaistes semināru, kurā tika sniegta informācija par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop) un ReferNet kontaktpunktu tīklu, Latvijas un Eiropas aktualitātēm profesionālajā izglītībā, kā arī plašāka informācija par ReferNet kontaktpunkta 2020. gadā paveikto un nākamajā gadā plānotajiem uzdevumiem. 

Semināra prezentācijas:

L. Krastiņa. ReferNet nacionālā kontaktpunkta aktivitātes 2020/2021

R. Gintaute-Marihina. Profesionālās izglītības attīstība Latvijā

I. Buligina. Osnabrikas deklarācija un tās ietekme uz profesionālās izglītības attīstību Latvijā

Ikgadējā ReferNet sanāksme, kurā piedalījās arī ReferNet Latvija pārstāvji, šogad notika tiešsaistē.

Ar sanāksmes mērķiem var iepazīties šeit.

No 9. novembra līdz 13. novembrim tiešsaistēs norisinās Eiropas Profesionālo prasmju nedēļa, kas šogad ir ikgadējs pasākums, kurā vietējās, reģionālās vai valsts organizācijas demonstrē labākos profesionālās izglītības un prakses pasākumus, lai padarītu profesionālo izglītību un praksi plašāk zināmu, kā arī radītu iespēju informācijas un labās prakses apmaiņai Eiropā un ārpus tās.

Šī gada tēma ir profesionālā izglītība un prakse zaļām un digitālām pārejām, kas saskan ar EK prioritātēm “Eiropas Zaļais kurss” un “Digitālajam laikmetam gatava Eiropa”.

Eiropas Profesionālo prasmju nedēļas pasākumu ierakstus var skatīt šeit.

Cedefop publicējis rakstu par Latvijā noteikto kārtību, ieteikumiem un nodrošināto atbalstu izglītības iestādēm ārkārtas situācijas laikā.

Cedefop raksts izlasāms šeit.